atlupināt
Lietojuma biežums :
atlupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atlupinu | atlupinām | atlupināju | atlupinājām | atlupināšu | atlupināsim |
| 2. pers. | atlupini | atlupināt | atlupināji | atlupinājāt | atlupināsi | atlupināsiet, atlupināsit |
| 3. pers. | atlupina | atlupināja | atlupinās | |||
Pavēles izteiksme: atlupini (vsk. 2. pers.), atlupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atlupinot (tag.), atlupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atlupinātu
Vajadzības izteiksme: jāatlupina
Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu); lupinot atbrīvot (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā viņām izdodas tā nobaltināt tos sasodītos mutes izaugumus, es domāju, pūlēdamies atlupināt apelsīna daiviņu ( viņš nedomā, zobu stāvoklis viņu it nemaz neinteresē, viņš var smirdēt, būt galīgi bez zobiem, viņam par to nospļauties).
- Pa naktīm Tušs iztaustīja vispēdīgo baļķu šķirbu, bet nekā — lai arī pēc skata pagalam nolaista, māja izrādījās itin pamatīgi būvēta, baļķus bija guldījis kārtīgs namdaris, un pat apakšējie bija knapi ietrunējuši, bet ne sapuvuši, un Tušam tik vien izdevās, kā ar nagu atlupināt pa drupačai.
- Un Kazimieram drebēja rokas, jo viņš tik skaidri kā nekad agrāk apjēdza savu mirstīgumu un to, ka pats tagad rindā ir nākamais; ak Dievs, viņa gudrais, prātīgais tēvs izdziest, nīkst un kūst, bet Kazimiers vēl gribēja balstīties pret viņu un cerēja, ka tas ņems un visu nokārtos, ka pietiks ar vismazāko viņa prātīgo gājienu, ka pietiks ar vienu vēstuli, bet tostarp tēvam pašam ir vajadzīga pēdējā palīdzība, un viņam blakus ir tikai māte, kura ir nomaldījusies un nobijusies kā mazs bērns, un Kazimieram šķita, it kā visa pasaule piepeši būtu apsviedusies kājām gaisā un it kā viņš tai īsajā laiciņā, kas aizritējis no mirkļa, kad viņš atlupināja sarkano zīmoglaku, līdz mirklim, kad nonāca pie datum in Milkond, būtu dīvainā kārtā, tikai septiņpadsmit gadus vecs būdams, kļuvis pats par savu vecāku tēvu, bet viņi - par viņa bērniem, un vēl taču nedrīkstēja aizmirst Uršuli, kuru tāpat vajadzēja glābt.
- Viņš atrotīja svītrainā jūrnieku krekla piedurknes, atlupināja ar alu pielietās un aizlipušās klavieres un sāka spēlēt.
- Es atceros, kad omīte ar mammu bija pielasījusi 2 slaucamos spaiņus ar ērkšķogām, mums sīkajiem tas vajadzēja atlupināt no čužiem, saprotamāk izsakoties, noraut kātiņus un vecos ziediņus.