gultasgals
gultasgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gultasgals | gultasgali |
| Ģen. | gultasgala | gultasgalu |
| Dat. | gultasgalam | gultasgaliem |
| Akuz. | gultasgalu | gultasgalus |
| Lok. | gultasgalā | gultasgalos |
Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mamma lielajā istabā apsēžas pie klavierēm un raud, tētis apguļas dzelzs gultā ar spīdīgo gultasgalu un apsedz galvu ar avīzi.
- Ja Mareks un Mētra klausītu savas mammas un darītu tikai to, kas ļauts, pusi vasaras viņi nosēdētu savās gultās, drošības pēc turoties pie gultasgala.
- To Justīne dzird kā uzmācīgu meldiņu bez vārdiem, kad viņš, agri pošoties uz naktsguļu kā vista krēslas stundā, dauza spieķi pret gultasgalu vai klandina zobu glāzi pret naktsgaldiņu.
- Mazs dievs sēž uz gultasgala,
- Ik gultas un matracīša greznojums ar vainagu - krāšņu gultasgalu.