savārīt1
Lietojuma biežums :
savārīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt1.
1.1.Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
2.Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
3.1.žargonisms Parasti savienojumā ar "mēsli", "sūdi": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri