savārgt
savārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savārgstu | savārgstam | savārgu | savārgām | savārgšu | savārgsim |
| 2. pers. | savārgsti | savārgstat | savārgi | savārgāt | savārgsi | savārgsiet, savārgsit |
| 3. pers. | savārgst | savārga | savārgs | |||
Pavēles izteiksme: savārgsti (vsk. 2. pers.), savārgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savārgstot (tag.), savārgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savārgtu
Vajadzības izteiksme: jāsavārgst
1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko es tāds, tik ļoti savārdzis, darīšu akadēmijā lekcijās?
- – Nevarētu īsti sacīt, ka slima, tikai tāda savārgusi.
- Savvaļā dzīvojoši dzīvnieki paši pie daktera neiet, pat ja jūtas savārguši.
- Kad ziemā abas ar meitu to atradušas, viņš bijis savārdzis. „
- To zaudējot, pazeminās asinsspiediens un sieviete jūtas savārgusi, bez spēka.