ucināties
ucināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ucinos | ucināmies | ucinājos | ucinājāmies | ucināšos | ucināsimies |
| 2. pers. | ucinies | ucināties | ucinājies | ucinājāties | ucināsies | ucināsieties, ucināsities |
| 3. pers. | ucinās | ucinājās | ucināsies | |||
Pavēles izteiksme: ucinies (vsk. 2. pers.), ucinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ucinoties (tag.), ucināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ucinātos
Vajadzības izteiksme: jāucinās
1.Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
1.1.pārnestā nozīmē Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecāki ucinās, ucinās, bet nekā, bērns nerimstas, līdz pienāk oficiants, pasmaida un bērnam parāda kādu attēlu.
- Auklējos, ucinos ar viņām, bet toties pircējiem varu droši teikt — tas meža ziedu medus, tas liepu, tas no pļavas ziediem.
- Tāpat nez vai kāds cilvēks ar kripatiņu veselā saprāta un dzīves pieredzes noticēs, ka šis nesavtīgais Latgales sīkuzņēmējs savu mūža riteņoto pirkumu nevis lolos un ucinās kā acuraugu, bet ņems un tā vienkārši atdos lietošanā tuklajam autodžigitam no Saeimas, lai tas luksusauto pie stūres varētu regulāri šaudīties maršrutā Rīga – Rēzekne?
- Tāpēc vecajam velnam tik ātri izdevās nokļūt pie gudro brāļu šūpuļiem ( nav šaubu, ka gudrie brāļi lieliski izmantoja situāciju, kas viņu slinkumam un garīgajam trulumam bija kā radīta: ēdiens par brīvu, un vēl visi ucinās un tutinās ap viņiem); tik vecmātes savilktās burvju zīmes traucēja likumīgo mantinieku un pazudušo dēlu atkalatgriešanos.
- Nekad neesmu jutis īpašas simpātijas pret bērniem kā tādiem, nekad neesmu ar viņiem spēlējies vai ucinājies.