palūgt
palūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palūdzu | palūdzam | palūdzu | palūdzām | palūgšu | palūgsim |
| 2. pers. | palūdz | palūdzat | palūdzi | palūdzāt | palūgsi | palūgsiet, palūgsit |
| 3. pers. | palūdz | palūdza | palūgs | |||
Pavēles izteiksme: palūdz (vsk. 2. pers.), palūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palūdzot (tag.), palūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palūgtu
Vajadzības izteiksme: jāpalūdz
1.Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
1.1.Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
1.2.Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilnvarotie lietotāji testēja funkcionalitāti tikai tad, kad to palūdza izstrādātāji.
- Tad nu atļāvāmies doties uz Rēzeknes novada Domi un palūgt transportu.
- Vai es varu pieiet vīrietim kaut vai veikalā un palūgt palīdzību?
- Ļoti bieži tie, kas atlaidi palūdz, to arī saņem.
- Tas viņai nepalīdzēja, tāpēc viņa palūdza atļauju pasildīties man klēpī.