slīmests
slīmests vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slīmests | slīmesti |
| Ģen. | slīmesta | slīmestu |
| Dat. | slīmestam | slīmestiem |
| Akuz. | slīmestu | slīmestus |
| Lok. | slīmestā | slīmestos |
slīmēsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slīmēsts | slīmēsti |
| Ģen. | slīmēsta | slīmēstu |
| Dat. | slīmēstam | slīmēstiem |
| Akuz. | slīmēstu | slīmēstus |
| Lok. | slīmēstā | slīmēstos |
1.Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbā lietoti taisnie un izliektie slīmesti gan mizošanā, gan detaļu piestrādāšanai.
- Kad kārtis ir atbraukušas no meža mājās, tad mēs ņemam slīmestus.
- “Ir tak pāri deviņiem, liecies nu gulēt, slīmest!”
- Bērni zāģē, izmēģina slīmestu, strādā ar kaltiem, kad siltāks laiks.
- Tās būvniecībai Kaspars ziemā nozāģēja piemērotus baļķus un nomizoja ar slīmestu.