dīkonis
Lietojuma biežums :
dīkonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīkonis | dīkoņi |
| Ģen. | dīkoņa | dīkoņu |
| Dat. | dīkonim | dīkoņiem |
| Akuz. | dīkoni | dīkoņus |
| Lok. | dīkonī | dīkoņos |
Dīkdienis, sliņķis.
Saistītās nozīmesdienaszaglis, dīkacis, slaistonis, slaists.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dienaszaglis1 — Dīkdienis, slaists.
dīkacis1 — Dīkdienis, sliņķis.
slaistonis1 — Dīkdienis, sliņķis.
slaists1 — Sliņķis (1); cilvēks, kas izvairās no darba.
slaistoņa1 — Slaists.
slaišķis1 — Dīkdienis, sliņķis.
dīkdienis1 — Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
Hiponīmi
brīvēdājs1 — Liekēdis.
brīvēdis1 — Liekēdis.
brīvēža1 — Liekēdis.
brīvlaiža1 — Liekēdis.
ceptu baložu ķērājs1 — Sliņķis.
dīkdoņa1 — Tāds, kas dzīvo bez darba.
gatavēža1 — Liekēdis.
laiskonis1 — Sliņķis.
laiskulis1 — Sliņķis.
liekēdājs1 — Liekēdis.
liekēdis1 — Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
lieklaizis1 — Liekēdis.
parazīts2 — Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
sautis1 — Sliņķis, guļava.
slamstiķis1 — Sliņķis.
slamsts1 — Sliņķis (1).
slaņķis2 — Sliņķis, slaists.
sliņķis1 — Slinks cilvēks.
slinkmanis1 — Sliņķis.
slinkulis1 — Sliņķis.
slinkuma lāpītājs1 — Sliņķis.
slinkuma maiss1 — Slinks cilvēks, sliņķis.
sloņķis1 — Slinks cilvēks.
sluņķis1 — Slinks cilvēks; sloņķis.
svešēdis1 — Liekēdis.
veltēdājs1 — Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
veltēdis1 — Parazīts, liekēdis, dīkdienis.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija mums viens tāds dīkonis ar lāsumainu muguru.