slaņķis
slaņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | slaņķis | slaņķi |
Ģen. | slaņķa | slaņķu |
Dat. | slaņķim | slaņķiem |
Akuz. | slaņķi | slaņķus |
Lok. | slaņķī | slaņķos |
1.Dumbra, dubļaina vieta.
Avoti: KV