slaņķis
slaņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slaņķis | slaņķi |
| Ģen. | slaņķa | slaņķu |
| Dat. | slaņķim | slaņķiem |
| Akuz. | slaņķi | slaņķus |
| Lok. | slaņķī | slaņķos |
1.Dumbra, dubļaina vieta.
Avoti: KV