slāņainums
slāņainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slāņainums | slāņainumi |
| Ģen. | slāņainuma | slāņainumu |
| Dat. | slāņainumam | slāņainumiem |
| Akuz. | slāņainumu | slāņainumus |
| Lok. | slāņainumā | slāņainumos |
2.Vispārināta īpašība → slāņains2, šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība2.
3.Vispārināta īpašība → slāņains3, šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slāņainums gurnu rajonā muguras abās pusēs
- Mēģināsim ierakties teksta simboliskajā slāņainumā.
- Izrādes slāņainums, šķiet, prasa īpašu meistarību gan režisora darbā, gan aktierspēlē, lai noturētu gaumīgu līdzsvaru un aiz parodijas nepazaudētu tēlu cilvēcīgās iezīmes.
- Šīs kategorijas galvenais elements ir slāņainums; tai raksturīgi liela izmēra T-krekli ar grafiskiem elementiem, biezi kāju un roku sildītāji, kas apvienojumā ar klasiskām getrām veido pabeigtu koptēlu.