slāņot
Lietojuma biežums :
slāņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini2, arī ka (kam) veidojas slāņi.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās slāņos3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri