slāņot
slāņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slāņoju | slāņojam | slāņoju | slāņojām | slāņošu | slāņosim |
| 2. pers. | slāņo | slāņojat | slāņoji | slāņojāt | slāņosi | slāņosiet, slāņosit |
| 3. pers. | slāņo | slāņoja | slāņos | |||
Pavēles izteiksme: slāņo (vsk. 2. pers.), slāņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slāņojot (tag.), slāņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slāņotu
Vajadzības izteiksme: jāslāņo
1.joma: ģeoloģija Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās slāņos (3).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [31] Modernu konstrukciju risinājumos bieži izmanto slāņotus kompozīta materiālus.
- Tādējādi tas izraisa horizontāli slāņotas smilts un grants slāņu izgulsnēšanos zem ledāja.
- Tie ir liecība viņu suģestīvajai spējai slāņot un balansēt tembrus hipnotiskos, lēnos un atmosfēriskos skaņdarbos.
- Un veidojās tāds slāņots pīrāgs.
- Sakāras plato veido vidējā un vēlā miocēna Mokatamas slāņkopas ( Mādi svītas apakšējā daļa) seklas jūras ritmiski kārtoti, slāņoti kaļķieži.