rimties
rimties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rimstos | rimstamies | rimos | rimāmies | rimšos | rimsimies |
| 2. pers. | rimsties | rimstaties | rimies | rimāties | rimsies | rimsieties, rimsities |
| 3. pers. | rimstas | rimās | rimsies | |||
Pavēles izteiksme: rimsties (vsk. 2. pers.), rimstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rimstoties (tag.), rimšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rimtos
Vajadzības izteiksme: jārimstas
2.Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt).
- Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) — būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr strīdi par kosmētikā atļauto ķīmisko vielu drošību un nekaitīgumu nerimstas.
- Tie izmisuši baiļu pilnā uztraukumā kā jūra, kas nevar rimties.
- Tad, kā meita stāstīja, sāpes rimušās un viņa iemigusi.
- Vēlāk gan lietus rimstas, un es dodos izpētīt jūras krastu.
- Sāpes tik vai tā rimsies tikai tad, kad viss beigsies...