rimt
Lietojuma biežums :
rimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
1.1.Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
1.2.Beigties (parasti pakāpeniski) — par darbību, procesu.
Stabili vārdu savienojumiRimstošas svārstības.
1.3.Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) — par vēju, lietu u. tml.
1.4.Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) — par ūdenstilpi, ūdeni.
1.5.Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) — par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
1.6.Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) — par skaņu.
2.Rimties2.
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties). Sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri