sakārot
sakārot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakāroju | sakārojam | sakāroju | sakārojām | sakārošu | sakārosim |
| 2. pers. | sakāro | sakārojat | sakāroji | sakārojāt | sakārosi | sakārosiet, sakārosit |
| 3. pers. | sakāro | sakāroja | sakāros | |||
Pavēles izteiksme: sakāro (vsk. 2. pers.), sakārojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakārojot (tag.), sakārošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakārotu
Vajadzības izteiksme: jāsakāro
Iekārot, parasti ļoti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Treneris palīdzēja sakārot manu ēšanas režīmu, kas tiešām sniedz acīmredzamu rezultātu.
- Šobrīd centram ir atrasta ļoti laba vieta – ar sakārotu infrastruktūru, ēku.
- Vakarā saņēma Linas īsziņas, atbildēja uz visām, tomēr nesakāroja pie viņas aizbraukt.
- Dzīve likās sakārota, un cilvēki uz nākotni raudzījās ar emocionālu pacēlumu – viss būs!
- Nākamajā dienā dzejnieki sakāroja uzstāties pieaugušo auditorijai.