hercogs
hercogs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hercogs | hercogi |
| Ģen. | hercoga | hercogu |
| Dat. | hercogam | hercogiem |
| Akuz. | hercogu | hercogus |
| Lok. | hercogā | hercogos |
1.Senajiem ģermāņiem – vēlēts cilts karavadonis.
2.Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
3.Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie nepaklausa nevienam citam, kā vienīgi mūsu kungam – hercogam.
- Hercogam Jēkabam piederēja sava flote, kas sastāvēja no 60 kuģiem.
- Viņa ir Edinburgas hercoga, prinča Filipa vecmāmiņa no tēva puses.
- Britu kinoakadēmijas goda prezidents ir Viņa Karaliskā augstība Kembridžas hercogs Viljamss.
- Skandalozais hercogs ir izcietis cietumsodu Austrālijā un ticis izraidīts no Kanādas.