izsmiekls
izsmiekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsmiekls | izsmiekli |
| Ģen. | izsmiekla | izsmieklu |
| Dat. | izsmieklam | izsmiekliem |
| Akuz. | izsmieklu | izsmieklus |
| Lok. | izsmieklā | izsmieklos |
1.Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
2.Tas (stāvoklis, fakts, parādība u. tml.), kas izraisa šādu vērtējumu.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā).
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) — nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Operā būs attēlota Himenesas pārtapšana no izsmiekla objekta līdz pilsētas glābējai.
- Dzimis anglis šo frāzi sapratīs kā izsmieklu par drausmīgajiem laika apstākļiem.
- Daži zeķu pāri uz vairākiem gadiem un tamlīdzīgas lietas ir izsmiekls.
- Artūrs neomulīgi sarāvās, juzdams viņa pārākumu un varbūt slēpto izsmieklu.
- Mani nebaida vispārējs izsmiekls, bet nicinošās piezīmītes laižu pār galvu.