pīss
pīss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīss | pīsi |
| Ģen. | pīsa | pīsu |
| Dat. | pīsam | pīsiem |
| Akuz. | pīsu | pīsus |
| Lok. | pīsā | pīsos |
2.Mitrs, liels mežs (priežu, egļu, apšu p).
3.Lapu koku mežs; lapkoku jaunaudze.
4.Koku, krūmu puduris (parasti purvā).
5.Nevīžiga frizūra.
6.Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību.
Avoti: KV, MiV, EH, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atriebība kitija romanovska kitija romanovska kitija romanovska Atsasiežu , pīsa mīdžu t. dz
- melioratori izvelk pa purviem un pīsiem, kur nekad upe nav bijuse!
- Gravas pīss - kalnains mežs A no bij. Grāves muižas