rīme
rīme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīme | rīmes |
| Ģen. | rīmes | rīmju |
| Dat. | rīmei | rīmēm |
| Akuz. | rīmi | rīmes |
| Lok. | rīmē | rīmēs |
Dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa.
PiemēriSkaitīt pantus, rīmes, četrrindes un gaŗākas vārsmas, skaļi dziedāt savā nodabā, un, kad visi krājumi izsīkst, mesties pie dziesmu krājumiem un psalmiem.
- Skaitīt pantus, rīmes, četrrindes un gaŗākas vārsmas, skaļi dziedāt savā nodabā, un, kad visi krājumi izsīkst, mesties pie dziesmu krājumiem un psalmiem.
- Savu veltījuma dzejoli Ērikai varētu nolasīt viņš pats – tas salkanajai rīmei piešķirtu daudz jautrāku noti.
- Ja arī zināmās rīmes kāds paspēj noskaitīt pirmais, lietā var likt radošu pieeju un improvizēt hiphopa manierē.
Stabili vārdu savienojumiKalt rīmes (arī pantus).
- Kalt rīmes (arī pantus) ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — neprasmīgi, netalantīgi dzejot
- Rīmju (arī pantu) kalējs ironiska ekspresīvā nokrāsa — neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit