sagļotēt
sagļotēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
Locīšana
sagļotot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
Locīšana
Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
Avoti: LLVV