pakļūt
Lietojuma biežums :
pakļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
2.Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
3.Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri