paknābāt
paknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paknābāju | paknābājam | paknābāju | paknābājām | paknābāšu | paknābāsim |
| 2. pers. | paknābā | paknābājat | paknābāji | paknābājāt | paknābāsi | paknābāsiet, paknābāsit |
| 3. pers. | paknābā | paknābāja | paknābās | |||
Pavēles izteiksme: paknābā (vsk. 2. pers.), paknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paknābājot (tag.), paknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paknābātu
Vajadzības izteiksme: jāpaknābā
1.Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
1.2.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad nu viņi paknābāja un aizmiga.
- Man tikai nepatīk vārds “ paknābāt”.
- putni diezgan daudz viņas paknābā.
- paskaidroja Pārsliņa un paknābāja gliemežvākus.
- Šeit īsti nebija ko paknābāt, tāpēc lidojām prom.