izļēpot
izļēpot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izļēpoju | izļēpojam | izļēpoju | izļēpojām | izļēpošu | izļēposim |
| 2. pers. | izļēpo | izļēpojat | izļēpoji | izļēpojāt | izļēposi | izļēposiet, izļēposit |
| 3. pers. | izļēpo | izļēpoja | izļēpos | |||
Pavēles izteiksme: izļēpo (vsk. 2. pers.), izļēpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izļēpojot (tag.), izļēpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izļēpotu
Vajadzības izteiksme: jāizļēpo
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad spriedze smacīgajā koridorā kļuva nepanesama, es izļēpoju no Universitātes laukā.