izļepot
izļepot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izļepoju | izļepojam | izļepoju | izļepojām | izļepošu | izļeposim |
| 2. pers. | izļepo | izļepojat | izļepoji | izļepojāt | izļeposi | izļeposiet, izļeposit |
| 3. pers. | izļepo | izļepoja | izļepos | |||
Pavēles izteiksme: izļepo (vsk. 2. pers.), izļepojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izļepojot (tag.), izļepošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izļepotu
Vajadzības izteiksme: jāizļepo
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nupat milzīgs savvaļas zaķis izļepoja uz ceļa pavasara gaidās, nostājās uz divām, blenza kaut kur tālumā, bet tad atļepoja atpakaļ uz pļavām.