saskumt
saskumt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saskumstu | saskumstam | saskumu | saskumām | saskumšu | saskumsim |
| 2. pers. | saskumsti | saskumstat | saskumi | saskumāt | saskumsi | saskumsiet, saskumsit |
| 3. pers. | saskumst | saskuma | saskums | |||
Pavēles izteiksme: saskumsti (vsk. 2. pers.), saskumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saskumstot (tag.), saskumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saskumtu
Vajadzības izteiksme: jāsaskumst
Noskumt, parasti ļoti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mans kolēģis, redzot to visu, tajā brīdī ļoti saskuma.
- Saskumušais vīrs nolēma ierasties pie sievas, lai lūgtu viņu atgriezties.
- Šīs nominācijas žūrētājiem, tajā skaitā arī man, lika saskumt,
- Saskumuši satumsumā viņi pārnāca mājās un likās katrs uz sava koka lāvas.
- Bille saskuma un tagad, pa Iekšrīgu ejot, patiesi skatījās vairs tikai zem kājām.