uzbrāzties
uzbrāzties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbrāžos | uzbrāžamies | uzbrāzos | uzbrāzāmies | uzbrāzīšos | uzbrāzīsimies |
| 2. pers. | uzbrāzies | uzbrāžaties | uzbrāzies | uzbrāzāties | uzbrāzīsies | uzbrāzīsieties, uzbrāzīsities |
| 3. pers. | uzbrāžas | uzbrāzās | uzbrāzīsies | |||
Pavēles izteiksme: uzbrāzies (vsk. 2. pers.), uzbrāzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbrāžoties (tag.), uzbrāzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbrāztos
Vajadzības izteiksme: jāuzbrāžas
1.Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
2.Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
2.1.Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
3.parasti formā: trešā persona Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kopā ar liftu viņa uzbrāzās debesīs un pavisam drīz atradās mākoņu zemē.
- Biržās augstumos uzbrāzās pat tās akcijas, kas pirms kāda laika bija draudējušas izputēt.
- Negaidīti uzbrāzies vējiņš uz mirkli pacēla vientuļnieka kapuci, un man šķita, ka viņš skatās tieši uz mani.
- Un tikai tad, kad, atpiņķējis vaļīgāk rītasvārku, pēkšņi sajuta Emmas kailo augumu, uzbrāzās negants spēks, un viņš salēcās kā sajēgu zaudējis zvērs.
- Tad izgāja no istabas, uzbrāzās pa kāpnēm, lēkdams pāri trim pakāpieniem reizē, un ārā uz ielas, un ap stūri, uz kancelejas piederumu veikalu.