plācenis
plācenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plācenis | plāceņi |
| Ģen. | plāceņa | plāceņu |
| Dat. | plācenim | plāceņiem |
| Akuz. | plāceni | plāceņus |
| Lok. | plācenī | plāceņos |
1.No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
1.1.apvidvārds Jaunrudzu (agrāk tikai miežu) karaša.
Stabili vārdu savienojumiSirds kā plācenis.
- Sirds kā plācenis apvidvārds, ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 5. Pannā uzkarsē eļļu un cep plāceņus no abām pusēm zeltainus.
- Pēc tam izrullē apaļus plānus plāceņus un liek uz karstas pannas.
- Tiekam pie rīsiem, tā ka nav jācīnās ar brokastu plāceņiem.
- Cik tad ilgi var govju plāceņus siera katlam klāt piemest!
- 4. No iegūtās masas ar mitrām rokām veido nelielus plāceņus.