plācenītis
plācenītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plācenītis | plācenīši |
| Ģen. | plācenīša | plācenīšu |
| Dat. | plācenītim | plācenīšiem |
| Akuz. | plācenīti | plācenīšus |
| Lok. | plācenītī | plācenīšos |
1.Dem. → plācenis.
2.Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No mīklas veido plācenīšus, pilda ar pildījumu un izveido pīrādziņu.
- Burkānu vietā plācenīšiem var pievienot rīvētus ķirbjus, kabačus vai ābolus.
- Mīkstumu neizmet, jo to var izmantot pankūku vai plācenīšu pagatavošanai.
- Liek plācenīšus pannā uzkarsētā eļļā un apcep zeltainus no abām pusēm.
- Pārmaiņas pēc, gatavojiet savam mazajam skolēnam biezpiena plācenīšus, sacepumus.