izpiņķēties
Lietojuma biežums :
izpiņķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
2.Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties3.
3.apvidvārds Kādu laiku nopūlēties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri