izpiņķēt
izpiņķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpiņķēju | izpiņķējam | izpiņķēju | izpiņķējām | izpiņķēšu | izpiņķēsim |
| 2. pers. | izpiņķē | izpiņķējat | izpiņķēji | izpiņķējāt | izpiņķēsi | izpiņķēsiet, izpiņķēsit |
| 3. pers. | izpiņķē | izpiņķēja | izpiņķēs | |||
Pavēles izteiksme: izpiņķē (vsk. 2. pers.), izpiņķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpiņķējot (tag.), izpiņķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpiņķētu
Vajadzības izteiksme: jāizpiņķē
Atšķetināt, atmudžināt; arī izraisīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izpiņķēju otru virvi un nolaižu Vitāliju zemāk ledus kuluārā