izpīpēt
izpīpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpīpēju | izpīpējam | izpīpēju | izpīpējām | izpīpēšu | izpīpēsim |
| 2. pers. | izpīpē | izpīpējat | izpīpēji | izpīpējāt | izpīpēsi | izpīpēsiet, izpīpēsit |
| 3. pers. | izpīpē | izpīpēja | izpīpēs | |||
Pavēles izteiksme: izpīpē (vsk. 2. pers.), izpīpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpīpējot (tag.), izpīpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpīpētu
Vajadzības izteiksme: jāizpīpē
1.Izsmēķēt.
2.apvidvārds Izkūpēt, izgaist.
Avoti: LLVV, ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es pārgāju dzelzceļu un pie Ozolkalna ezeriņa apsēdos izpīpēt vienu papirosu.
- Pauzītē uztaisīju kafiju un lēnā garā izpīpēju dažas cigaretes uz soliņa pagalmā.
- Pēdīgi viņš iznāca uz klāja, lai izpīpētu vienu pīpi.
- Bet es esmu izpīpējusi to, un stāv tas telefons!
- Viktors iebīda neizpīpētā cigāra stumbeni metālā futrālī un nobāž to bikšu kabatā.