uzņirbēt
uzņirbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzņirbu | uzņirbam | uzņirbēju | uzņirbējām | uzņirbēšu | uzņirbēsim |
| 2. pers. | uzņirbi | uzņirbat | uzņirbēji | uzņirbējāt | uzņirbēsi | uzņirbēsiet, uzņirbēsit |
| 3. pers. | uzņirb | uzņirbēja | uzņirbēs | |||
Pavēles izteiksme: uzņirbi (vsk. 2. pers.), uzņirbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzņirbot (tag.), uzņirbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzņirbētu
Vajadzības izteiksme: jāuzņirb
uzņirbt 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzņirbu | uzņirbam | uzņirbu | uzņirbām | uzņirbšu | uzņirbsim |
| 2. pers. | uzņirb | uzņirbat | uzņirbi | uzņirbāt | uzņirbsi | uzņirbsiet, uzņirbsit |
| 3. pers. | uzņirb | uzņirba | uzņirbs | |||
Pavēles izteiksme: uzņirb (vsk. 2. pers.), uzņirbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzņirbot (tag.), uzņirbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzņirbtu
Vajadzības izteiksme: jāuzņirb
1.Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
2.Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzņirbēja ziedi un vijās efejas, gaisā lidinājās kolibri, cīruļi, ķīvītes kā pavasarī plašā laukā.