uzņirbt
uzņirbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzņirbu | uzņirbam | uzņirbu | uzņirbām | uzņirbšu | uzņirbsim |
| 2. pers. | uzņirb | uzņirbat | uzņirbi | uzņirbāt | uzņirbsi | uzņirbsiet, uzņirbsit |
| 3. pers. | uzņirb | uzņirba | uzņirbs | |||
Pavēles izteiksme: uzņirb (vsk. 2. pers.), uzņirbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzņirbot (tag.), uzņirbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzņirbtu
Vajadzības izteiksme: jāuzņirb
1.Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
2.Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā garāmbraucošā vilciena gaisma, uzņirboša naktī no logiem, Svetlanas Geijeres balss vēsta:
- Uzņirb valdzinošas modeles, kas demonstrē gan pikantu veļu rozā, tirkīza un zilos toņos, gan naktstērpus, elegantus, zīdainus halātus.