dūlēt
dūlēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dūlēju | dūlējam | dūlēju | dūlējām | dūlēšu | dūlēsim |
| 2. pers. | dūlē | dūlējat | dūlēji | dūlējāt | dūlēsi | dūlēsiet, dūlēsit |
| 3. pers. | dūlē | dūlēja | dūlēs | |||
Pavēles izteiksme: dūlē (vsk. 2. pers.), dūlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dūlējot (tag.), dūlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dūlētu
Vajadzības izteiksme: jādūlē
1.Ar dūmekli dūmot bites.
2.Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
3.novecojis Vakaros ilgi neiet gulēt.
4.Slinkot, slinki strādāt.
5.Pūlēties, nesekmīgi darboties.
Avoti: LLVV, KV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai viņi ir izšķīlušies no kosmiskas olas, kas dūlējusi Lietuvas purvos, vai arī savulaik vienā mirklī ir pratuši pieveikt vismilzīgākos attālumus, bet pēc tam šo prasmi aizmirsuši?