paskvila
paskvila sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paskvila | paskvilas |
| Ģen. | paskvilas | paskvilu |
| Dat. | paskvilai | paskvilām |
| Akuz. | paskvilu | paskvilas |
| Lok. | paskvilā | paskvilās |
Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Faktiski tā bija paskvila ar mērķi diskreditēt aktīvus latviešu trimdas darbiniekus ( arī Bruno Kalniņu) Zviedrijā.
- Par paskvilu – varbūt?
- Audžudēls bija izmēģinājis roku nemākulīgu, nepieklājīgu lubu gabalu fabricēšanā, kas drīzāk līdzinājās ārkārtīgi bezkaunīgām paskvilām par ļoti tuviem un tamdēļ neaizskaramiem cilvēkiem.
- Tēvs, kaut arī neīstais tēvs, nedrīkstēja no sirds apsūdzēt audžudēlu par to, ka tas savās paskvilās mēģinājis no inteliģences trūkuma izlēkt ar acīs krītošu vīzdegunību.
- [..] Labi apstākļu pazinēji apgalvo, ka latīņu valodas prasme Kurzemes augstākajās aprindās tolaik tiešām bijusi teicama: kas publiski kļūdījies kādā latīniskā izteicienā, kļuvis par izsmiekla un paskvilu objektu.