aptumšoties
aptumšoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aptumšojos | aptumšojamies | aptumšojos | aptumšojāmies | aptumšošos | aptumšosimies |
2. pers. | aptumšojies | aptumšojaties | aptumšojies | aptumšojāties | aptumšosies | aptumšosieties, aptumšosities |
3. pers. | aptumšojas | aptumšojās | aptumšosies |
Pavēles izteiksme: aptumšojies (vsk. 2. pers.), aptumšojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptumšojoties (tag.), aptumšošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptumšotos
Vajadzības izteiksme: jāaptumšojas
1.Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu); aptumst.
1.1.Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā).
2.Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
2.1.Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
3.Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bijām norunājuši precēties, taču pēc avārijas jūrā viņam aptumšojās prāts.
- Kad jūs vēl tā iesākiet, tad manas acis pavisam aptumšojas.
- Saule aptumšojas uz pārmaiņām pasaulē, sabiedrībā, cilvēku dzīvēs.
- Apziņa aptumšojas, vielas lietotājs vairs nespēj atšķirt halucinācijas no reālās pasaules.
- Tā arī bija aptumšojusies, jo Etāna ieraudzīja tīru kaislību.