aptumst
aptumst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptumstu | aptumstam | aptumsu | aptumsām | aptumsīšu | aptumsīsim |
| 2. pers. | aptumsti | aptumstat | aptumsi | aptumsāt | aptumsīsi | aptumsīsiet, aptumsīsit |
| 3. pers. | aptumst | aptumsa | aptumsīs | |||
Pavēles izteiksme: aptumsti (vsk. 2. pers.), aptumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptumstot (tag.), aptumsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptumstu
Vajadzības izteiksme: jāaptumst
1.Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu); aptumšoties1.
1.2.pārnestā nozīmē Pavājināties redzes spējai (par acīm).
1.3.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
2.Aptumšoties3.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No laika gaitā aptumsušajām svētbildēm noraudzījās svēto sejas bez jebkādas izteiksmes.
- Aptumsušais prāts rada samsaru, bet apgaismojies - rosina nirvānu.
- Viņas mūžs aptumsa, kad meitene liktenīgi pakļuva zem Dimanta rikšotāju pakaviem.
- Mans prāts ir aptumsis, kā dziļa jūras dzelme,
- Kaplodziņā virs viņiem vīdēja mēness ar salā aptumsušiem vaibstiem kā upurgalva uz sidraba šķīvja.