uzsvempties
uzsvempties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsvempjos | uzsvempjamies | uzsvempos | uzsvempāmies | uzsvempšos | uzsvempsimies |
| 2. pers. | uzsvempies | uzsvempjaties | uzsvempies | uzsvempāties | uzsvempsies | uzsvempsieties, uzsvempsities |
| 3. pers. | uzsvempjas | uzsvempās | uzsvempsies | |||
Pavēles izteiksme: uzsvempies (vsk. 2. pers.), uzsvempieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsvempjoties (tag.), uzsvempšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsvemptos
Vajadzības izteiksme: jāuzsvempjas
Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties; arī uzcelties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Velti viņi centās uzsvempties kājās, bruņas bija tik smagas!
- Bārdainais pūlas uzsvempties kājās, bet es notupstos un piegrūžu viņam pie rīkles dunci.
- Mēs esam noguruši, bet tomēr sasparojamies, lai uzsvemptos pa trepēm pie Jautrītes istabiņas durvīm.
- Rūķis Cīnītājs pastiepa Murmulītim ķepu, un tas, lai arī mazliet sasities, uzsvempās zirgam mugurā.
- Smagi uzsvempos kājās un gandrīz neticīgi vēroju, ka arī kollijs streipuļodams pieceļas un nostājas uz kājām.