uzsvelpt
uzsvelpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsvelpju | uzsvelpjam | uzsvelpu | uzsvelpām | uzsvelpšu | uzsvelpsim |
| 2. pers. | uzsvelp | uzsvelpjat | uzsvelpi | uzsvelpāt | uzsvelpsi | uzsvelpsiet, uzsvelpsit |
| 3. pers. | uzsvelpj | uzsvelpa | uzsvelps | |||
Pavēles izteiksme: uzsvelp (vsk. 2. pers.), uzsvelpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsvelpjot (tag.), uzsvelpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsvelptu
Vajadzības izteiksme: jāuzsvelpj
1.Uzsvilpt1.
2.Uzsvilpt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jods uzsvelpj , savelk stingrāk grožus
- Uzsvelp tak drusciņ , Jēkab