palabot
palabot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | palaboju | palabojam | palaboju | palabojām | palabošu | palabosim |
2. pers. | palabo | palabojat | palaboji | palabojāt | palabosi | palabosiet, palabosit |
3. pers. | palabo | palaboja | palabos |
Pavēles izteiksme: palabo (vsk. 2. pers.), palabojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palabojot (tag.), palabošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palabotu
Vajadzības izteiksme: jāpalabo
1.Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
3.Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt; mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un varbūt vispār garākais čempionāts, noteikti kāds zinātājs varētu palabot.
- — Lai savai valstij pievilktu naudu, — viņš pieklājīgi palaboja.
- – Gulbis palaboja un, pārējo smieklu pavadīts, vēl piebilda:
- – Divreiz pa divdesmit pieci, – Henka tētis draudzīgi palabo.
- Mani palabo ar jautājumu: - Pie maģijas profesora?