pačunčināt
pačunčināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pačunčinu | pačunčinām | pačunčināju | pačunčinājām | pačunčināšu | pačunčināsim |
| 2. pers. | pačunčini | pačunčināt | pačunčināji | pačunčinājāt | pačunčināsi | pačunčināsiet, pačunčināsit |
| 3. pers. | pačunčina | pačunčināja | pačunčinās | |||
Pavēles izteiksme: pačunčini (vsk. 2. pers.), pačunčiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pačunčinot (tag.), pačunčināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pačunčinātu
Vajadzības izteiksme: jāpačunčina
1.Lēni pavirzīties (parasti pajūgā).
Avoti: DžP, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Kaut nu arī vīrs miris - jāpacieš, bet, ja tik man bērniņš būtu, ko pačunčināt."
- Ja gribas pačunčināt pa meža ceļiem un kādiem neceļiem un nav ambīcijas lidot, tad būs ok.
- "Kaut nu arī vīrs miris - jāpacieš, bet, ja tik man bērniņš būtu, ko pačunčināt ."
- Un, kad nu vēl, par nelaimi, pēc septiņiem gadiem saimnieks nomira, tad saimnieces bēdām vairs nebija gala: " Kaut nu arī vīrs miris - jāpacieš, bet, ja tik man bērniņš būtu, ko pačunčināt ."