pašūpot
pašūpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašūpoju | pašūpojam | pašūpoju | pašūpojām | pašūpošu | pašūposim |
| 2. pers. | pašūpo | pašūpojat | pašūpoji | pašūpojāt | pašūposi | pašūposiet, pašūposit |
| 3. pers. | pašūpo | pašūpoja | pašūpos | |||
Pavēles izteiksme: pašūpo (vsk. 2. pers.), pašūpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašūpojot (tag.), pašūpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašūpotu
Vajadzības izteiksme: jāpašūpo
Neilgu laiku, mazliet šūpot.
Stabili vārdu savienojumiPašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu.
- Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu idioma — ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, raudošu mazulīti tev tik ļoti gribētos nomierināt un pašūpot.
- Egidija smagi nopūtās un, pievērusi acis, vāri pašūpoja galvu.
- — Viļņietis apstiprinoši pašūpoja galvu un atņēma roku no Stangas pleca.
- Kāda sieviete viņu skūpstīja, deva krūti, pašūpoja pirms miega.
- Meitene skumji pašūpoja galvu: – Tu, komandier, nesaprati.