pusgalva
pusgalva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pusgalva | pusgalvas |
| Ģen. | pusgalvas | pusgalvu |
| Dat. | pusgalvai | pusgalvām |
| Akuz. | pusgalvu | pusgalvas |
| Lok. | pusgalvā | pusgalvās |
pusgalve apvidvārds
pusgalvis apvidvārds
1.Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
2.Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās, viņš ir vismaz pusgalvu zemāks par Juri.
- Ēdienkartē obligāta ir cūkas gaļa – auss, pusgalva vai kājiņas.
- Pacilājis maisu un pārliecinājies, ka var to panest, noāķēja vēl vairākas cūku pusgalvas.
- Tievs un pusgalvu garāks — viņš radīja ap sevi teātra un glezniecības formu valodu.”
- Viņš ir pusgalvu garāks par Ivu.