polis2
polis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polis | poļi |
| Ģen. | poļa | poļu |
| Dat. | polim | poļiem |
| Akuz. | poli | poļus |
| Lok. | polī | poļos |
apvidvārds Dzīvnieks, kuram trūkst ragu (bet kuru sugai tie parasti ir).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizdomām par poļu un somu iespējamo divpusējo vienošanos bija zināms pamats.
- 31 Viena vecmāmiņa bija poliete, tagad māsa mācās poļu skolā.
- 3.janvāra agrā rītā poļu un latviešu karaspēks sāka uzbrukumu Daugavpilij.
- Šajā laikā Zviedrijas pārvaldītajā Rīgā poļu valodai vairs nebija svarīgas lomas.
- Iespējams, ka vārdnīcas pamatā ir kāds poļu vārdus ietverošs avots.