polis5
polis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polis | poļi |
| Ģen. | poļa | poļu |
| Dat. | polim | poļiem |
| Akuz. | poli | poļus |
| Lok. | polī | poļos |
1. Matu polis – matu plēšana, plūkšanās.
2.Niķu polis – saka par niķīgu bērnu.
Avoti: ME, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizdomām par poļu un somu iespējamo divpusējo vienošanos bija zināms pamats.
- 31 Viena vecmāmiņa bija poliete, tagad māsa mācās poļu skolā.
- 3.janvāra agrā rītā poļu un latviešu karaspēks sāka uzbrukumu Daugavpilij.
- Šajā laikā Zviedrijas pārvaldītajā Rīgā poļu valodai vairs nebija svarīgas lomas.
- Iespējams, ka vārdnīcas pamatā ir kāds poļu vārdus ietverošs avots.