polisa
polisa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polisa | polisas |
| Ģen. | polisas | polisu |
| Dat. | polisai | polisām |
| Akuz. | polisu | polisas |
| Lok. | polisā | polisās |
Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); pilsētvalsts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2.gadu tūkstotī pr. Kr. Atikā saka veidoties atsevišķas pilsētvalstis jeb polisas.
- Tieši grieķu polisa kā vidusceļš starp šīm galējībām ir optimālākais modelis.
- Ap šo laiku cita pēc citas likumus sāka pierakstīt daudzas grieķu polisas.
- Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponesas pussalā.
- Grieķu polisas atbalstīja Romu, jo tā solīja grieķiem neatkarību.