izlept
izlept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlepu | izlepam | izlepu | izlepām | izlepšu | izlepsim |
| 2. pers. | izlep | izlepat | izlepi | izlepāt | izlepsi | izlepsiet, izlepsit |
| 3. pers. | izlep | izlepa | izleps | |||
Pavēles izteiksme: izlep (vsk. 2. pers.), izlepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlepot (tag.), izlepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izleptu
Vajadzības izteiksme: jāizlep
1.Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
1.1.Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Austrumkrasta ļaudis nemēdz būt sajūsmā par Kalifornijas patīkamajā klimatā izlepušajiem iedzīvotājiem.
- Uzskats par izlepušajiem pilsētniekiem izteikts 1940. gadā, runājot par nepieciešamību taupīt.
- Gundega Blumberga grāmatas priekšvārdā raksta: " Nora nav izlepusi.
- Un vērot, kā vēroju viņu, izlepušu un nelojālu,
- Tomēr Arhivārs nav izlepis — ar sinepēm un rupjmaizi tāds azaids nav smādējams.