izlept
Lietojuma biežums :
izlept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
1.1.Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri