izlepņa
izlepņa vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izlepņa | izlepņas |
| Ģen. | izlepņas | izlepņu |
| Dat. | izlepņam | izlepņām |
| Akuz. | izlepņu | izlepņas |
| Lok. | izlepņā | izlepņās |
Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
Avoti: KV