- Aumulīte sacījās redzējusi Dāvi ne reizi vien klīstam pa mūsu ieliņu, reiz pat labinot Drebeļkāju pie paša lieveņa.
- Lācis metas viņam klāt, lec pie krūtīm, plok atkal sniegā, luncinās un labinās, bet onkulītis paskatās uz auklu un bargi uzsauc: — Skuķi!
- Ludoviks kāzas riktēja nedēļas garumā, radi, draugi un nāburgi rakstainiem soļiem klīda pa sētsvidu no gaismas līdz gaismai, medus un alus tecēja straumēm, jaunlaulātie pa trejdeviņām reizēm tika rūgtināti, tad smieti un guldināti, tad atkal celti, labināti un viedos padomos mērcēti, līdz pagura un krita, lai jaunā rītā mostos un sāktu no otra gala.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.