sabārt
sabārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabaru | sabaram | sabāru | sabārām | sabāršu | sabārsim |
| 2. pers. | sabar | sabarat | sabāri | sabārāt | sabārsi | sabārsiet, sabārsit |
| 3. pers. | sabar | sabāra | sabārs | |||
Pavēles izteiksme: sabar (vsk. 2. pers.), sabariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabarot (tag.), sabāršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabārtu
Vajadzības izteiksme: jāsabar
Izteikt, parasti stingru, bārienu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja kāds bija pelnījis, to sabāra par nedarbiem, nemācīšanos.
- Mani kādreiz sabāra vai pat nopēra, bet viņus – nekad.
- Ienāca istabā vedējtēvs un pastāstīja, ka viņu tikko viens esot sabāris.
- — Liec viņu mierā, Eiņu, — sabāra Medeina.
- — Nemētā šitā, ādu noskrāpēsi, — sabāra Diāna.