iestūris1
iestūris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iestūris | iestūri |
Ģen. | iestūra | iestūru |
Dat. | iestūrim | iestūriem |
Akuz. | iestūri | iestūrus |
Lok. | iestūrī | iestūros |
Neliels (parasti meža, lauka) stūris.
Avoti: LLVV